Zekes no purna. Parastas.
Sis varetu but pirmas zekes no purna, kuras Tu adisi. Tas gluzi mierigi var but pasas pirmas zekes Tava muza. Tam ir apals purngals, iso rindu papedis, peda ir veidota ipasi erta, un zekes stulms ir Joti vienkarss un pieguloss, tuklat beidzas ar elastigu noraukumu. Tas varetu but ari Tavas milakas zekes. Esmu centusies pieminet visu, kas Tev jazina, lai so izdaritu. Sis apraksts Tevi soli pa solim izvadis cauri katram zekes adisanas posmam. Dazviet Tev varbut naksies noskatities kadu manis ieteiktu video, lai iemacitos lidz Sim neizmantotu tehnisko panemienu. Citas vietas, savukart, paredzetas, lai Tev palidzetu abas zekes uzadit vienadi lielas. Katra zina - tas nav tik sarezgiti, ka Varetulikties.
Apzimejumi
L = labiski 1J = izveido 1 jaunu valdzinu, griezti izadot parstaipu starp esosajiem valdziniem (So var aizvietot ar apmetumu, kuru nakosaja rinda izada griezti) K =kreiliski
Purngals
Uzmet pavisam 8 valdzinus (2x4v) uz 2 apalajam adatam (viena pedas virspusei, otra apakspusei) Dudijas burvigais uzmetiens (JMCO) ir ieteicamakais valdzinu uzmesanas panemiens. Veido purngala apalojumu, 8 vietas audzejot pa 1 valdzinam. Starp audzesanam ada tik daudz labiskas rindas, cik valdzinu starp audzesanas vietam. [1L, 1J] x8 1 rindu labiski, [2L, 1J] x8 2 rindas labiski [3L, 1J] x8 3 rindas labiski [4L, 1J] x8 4 rindas labiski sadi turpina, lidz sasniegts velamais zekes apkartmers. leliek markieri un seit pieraksta, cik valdzini ir audzesanas beigas: 2x
Peda
Kad sasniegts velamais valdzinu skaits, sak adit taisni (neaudzejot) labiski. Ada lidz vietai, kur peda paliek plataka (kadus paris cm pirms papeza). Parasti apmeram tik rindas, cik uz vienas adatas valdzinu. pieraksta, cik rindas ada pedu (no pedejas audzesanas/ no markiera)
Pacelums I
Pirms vel ada papedi, nedaudz pieaudze, lai zeke butu ertaka. So darit nav obligati, ja nav nepieciesamibas pec papildus platuma. Ja Tu izlem izlaist so soli, tad, protams, jaizlai ari Pacelums ll un, iespejams, peda japaada nedaudzgaraka. 2-6 reizes (atkariba no pedas paceluma augstuma un dzijas biezuma) atkarto Sis 2 rindas: 1. 2 vietas pieaudze pa 1 valdzinam. Tos, ieverojot simetriju, var izvietot jebkura vieta abas puses viduslinijai - adatas centra vai sanos vai kkur tresdala. To var darit gan uz apaksejas, gan virsejas adatas, atkariba no izveletas konstrukcijas. 2. labiski pilnu apli Seit pieraksta, kur izvietotas pieaudzesanas: Seit pieraksta, cik reizes pieaudzets:
Papedis (parastais nepabeigto rindu papedis)
Papedi adas tikai uz apaksejas adatas, adot turp un atpakal ar nepabeigtajam rindam², Vispirms katras rindas beigas neizaditu atstaj par 1 valdzinu vairak tik ilgi, lidz aktivi palikusi apmeram 1/3 no valdziniem. · izada labiski visus valdzinus, iznemot pedejo 1, kuru atstaj uz adatas; pagriezas. nocel pirmo valdzinu, izada kreiliski visus parejos, iznemot pedejo; pagriezas. · nocel pirmo valdzinu, izada labiski visus valdzinus, iznemot pedejos 2; pagriezas nocel pirmo valdzinu, izada kreiliski visus, iznemot pedejos 2; pagrieas sadi turpina, lidz apmeram 1/3 no valdziniem palikusi aktivi Seit pieraksta, cik aktivie valdzini beigas palikusi: Tagad sak atkal pa vienam vien aktivizet valdzinus, katras rindas beigas izadot par 1 pasivo valdzinu vairak, lidz visi atkal aktivi. labiskaja rinda - nocel pirmo valdzinu, labiski izada visus aktivos valdzinus, iznemot pedejo; saada kopa pedejo aktivo valdzinu un pirmo pasivo valdzinu; no parstaipa pieaudze 1 jaunu valdzinu un pagriezas. kreiliskaja rinda - nocel pirmo valdzinu, kreiliski izada visus aktivos valdzinus iznemot pedejo; kreiliski saada kopa pedejo aktivo un pirmo pasivo valdzinu; no parstaipa pieaudze 1 jaunu valdzinu un pagriezas.
Alternativs Papedis (apalais nepabeigto rindu papedis)
Sim papedim labak, ja paceluma pieaudzesanu dara pedas dala. Parkarto valdzinus ta, lai uz papedim ir apmeram 2/3 valdzinu, un 1/3 paliek pedas virspuse (var ari nepardalit, bet ielikt markierus). St papeza apalumu veidos 3 nepabeigto rindu? daivas. Tas ir - ada turp atpaka! papeza valdzinus, katras rindas beigas izadot par 2 valdziniem mazak, lidz paliek apmeram 2-3 cm aktivo valdzinu. Pec tam apada 2 reizes apkart pilnigi visus zekesvaldzinus\*. Seit pieraksta, cik valdzini veidos papedi:
Daiva:
· izada labiski visus papea valdzinus, pagrieas, nocel pirmo valdzinu, parejos papeza valdzinus izada kreiliski, pagriezas, 1 nocel, labiski visus papeza valdzinus, iznemot pedejos2, pagriezas, 1 nocel, kreiliski visus papeza valdzinus, iznemot pedejos 2, pagriezas 1 nocel, labiski visus papeza valdzinus, iznemot pedejos 4, pagriezas, · 1 nocel, kreiliski visus papeza valdzinus, iznemot pedejos 4, pagriezas, 1 nocel, labiski visus papeza valdzinus, iznemot pedejos 6, pagrieas, · 1 nocel, kreiliski visus papea valdzinus, iznemot pedejos 6, pagriezas, 1 nocel, labiski visus papeza valdzinus, iznemot pedejos 8, pagriezas, 1 nocel, kreiliski visus papeza valdzinus, iznemot pedejos 8, pagriezas, sadi turpina, lidz aktivi palikusi apmeram 2-3 cm valdzinu Seit pieraksta, cik aktivie valdzini beigas palikusi: ada 2 rindas visapkart visai zekei, saskana ar izveleto iso rindu metodi izadot pagrieziena valdzinus, lai neveidojas caurumi. Atkarto so visu vel 2 reizes (kopa uzada 3 daivas).
Pacelums II
Atsak adit uz rinki, pirmaja rinda sturos uznem un uzreiz saadot norauc pa 1 valdzinam, lai neveidojas caurumi. 2-6 x (tiesitikpat, cik veidojot pacelumu pirms papeza) atkarto sadas rindas: 1. labiski pilns aplis 2. tajas pasas 2 vietas, kur pirms papeza, norauc pa 1 valdzinam.
Stulms
Kad valdzinu skaits atjaunots, ieliek markieri un ada svikeli - 2L, 2K tik garu, cik gribas (vai pietiek dzija). iksta, cik rindas ada stulmu (no markiera): Beigas norauc ar elastigo noraukumu', ievelk galinus un atkarto visu velreiz, lai Sai zekei butu paris.
